''Patīk" vai "nepatīk" nav zinātnisks kritērijs

 

Mediju telpā nākas dzirdēt indivīdus, kas, atrodoties tālu no atbildības tajās profesionālajās darbības jomās, kurās tiek izmantotas  zinātniskās pētniecības metodes, balsta savu jaunizdomāto pasaules modeli uz pieņēmumiem kā neapstrīdamiem faktiem.  Šo pretrunu dēļ vēlos dalīties savās pārdomās.

Daļa cilvēku, kuriem nav priekšstatu par fundamentālās zinātnes pierādījumu pakāpēm, ar dziļu pārliecību un misijas apziņu rada, pavairo un nodod  tālāk apšaubāmu informāciju sociālajos tīklos. Diemžēl “patīk” un ,,nepatīk’’ nekad nav bijis, nav  un nebūs zinātnisks kritērijs. COVID 19 šai ziņā ir aktuāls piemērs auglīgām tēmām, kurās dzimst mīti un leģendas, maskētas aiz zinātnes izkārtnēm. Arī neirofizioloģijas jēdzienu un ar to saistītos terminus daudzi patvaļīgi izmanto kā jājamzirdziņu. Nebūdami profesionāļi, tomēr neslinko un tērē laiku sava pasaules skatījuma pieņēmumu pužļa gabaliņu kopā salikšanai no impulsīvi un selektīvi izvēlētiem populārzinātnisku žurnālu  fragmentiem neirofizioloģijas pētījumu jomā, imitējot speciālistus.

,,Ne viss ir zelts, kas spīd’’.  Ne visa ir zinātne, kas tiek printēta uz glancēta papīra ar bildēm vai ievietota apskatei e-vidē ar zinātniski skanošiem virsrakstiem.

Medicīniskajā praksē no manis kā perifēro nervu ķirurga tiek pieprasīts balstīties tikai un vienīgi uz neirofiziologu pētījumu atziņām. Kā klīnicists un pētnieks esmu veicis un joprojām piedalos virknē zinātnisko pētījumu.  Ir aizstāvēts doktora grāds medicīnā. Spējas un prasmes pielietot zinātnisko informāciju, pakļaujoties striktākajām prasībām, daudzu gadu garumā ir trenējuši, eksaminējuši un apliecinājuši visdažādākie recenzenti gan zinātnisko rakstu, gan disertāciju aizstāvēšanas procesos.  Vēl bez kolēģiem, arī pacienti novērtē, ja tiek sekots nevis sev tīkamiem izdomātiem ķirurģijas principiem, bet zinātniski pamatotiem un pārbaudāmiem. Ja Jūs, lasītāj, tomēr tramda sacelšanās velniņš, tad uzdodiet sev jautājumu! Vai smagas traumas, slimības gadījumā jūs gribētu, lai tiekat ārstēts atbilstoši pieejamajai zinātniskajai  informācijai vai ārsta tā brīža noskaņojumam, izjūtām un pieņēmumiem? Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa atbildēs (un, tiešām, manā praksē 100% visi tā atbild) – izmantojot zinātnisko mantojumu! Ja tomēr Jūs gribētu citādi, tad šī eseja nav domāta jums. Nekas no tālāk rakstītā jūs nepārliecinās, bet būs lieks laika patēriņš.

Zinātniskie raksti medicīnā apraksta un pēta patoloģiju, novirzi no normas, vai arī cenšas definēt normas robežas, kuras neietekmē gadījums. Pastāv konkrēti un ļoti strikti zinātnes kritēriji, kuru pakārtojumā tiek ,,izmeklēts’’ ikviens apgalvojums, līdz to var sākt dēvēt par objektīvu. Par šiem kritērijiem sīkāk izklāstīt nav mans mērķis. To pieminu tikai tādēļ, lai palīdzētu veidot izpratni, ka žurnālistu aptaujas, sabiedrisko organizāciju un politisko grupējumu pasūtītie pētniecības procesi ar nolūku par katru cenu apstiprināt kādu pieņēmumu nav novietojami blakus kā līdzvērtīgas zinātniskas metodes, kādas tiek piekoptas vitāli nozīmīgās profesionālajās jomās sertificētu speciālistu uzraudzībā!

Ne katrs apskats  vai pētījums var pretendēt uz zinātniskās kvalitātes apstiprinājumu un nozīmību. Piemēram, plūdu gadījumā. Ar aptaujas palīdzību var noskaidrot, cik ir cietušo, bet nedos atbildi, kā plūdi sākās. Zinātnei pietuvināts pētījums būtu – kas izraisīja plūdus.

Ne vienmēr, bet bieži caur socioloģiskiem pētījumiem var novērot, ka patiesības meklējumu vietā apzināti tiek virzīta kāda ideoloģija. Milzu artavu šo politisko ideoloģiju virzīšanā ir ieguldījuši žurnālisti. Tā vietā, lai būtu vidutāji  iespējami dažādo skatījumu atspoguļošanā starp speciālistiem un sabiedrību, paši ieņem aktīvu pozīciju sabiedrības domas formēšanā, nereti pat piekopjot specifisku cenzūru attiecībā uz speciālistiem.

Pārsteidzoši, ka arī daudzi pētījumi psiholoģijas jomā biežāk neatbilst zinātniskās analīzes kritērijiem nekā atbilst. Striktu, neapstrīdāmu zinātnisko robežu ietvaros apgalvojumu izteikšanā tiek piesaukta “tāda vai šāda psiholoģijas skola”.  Tas drīzāk atgādina ideoloģisku mācību sacensību, nevis zinātni. Protams, neapgalvoju, ka empīriski viss šajās skolās ir nepareizs vai greizs, bet, pielietojot jēdzienu ,,zinātniski pamatots’’, daudzos gadījumos tiek mainīti paši klasiskie, akadēmiskie jēdzieni ,,zinātne’’ un ,,pamatotība’’.

Kā līdzību varētu minēt augu tējas, kuras empīriski izmantoja tūkstošiem gadu. Vītola mizu novārījumu lietoja kā temperatūru pazeminošu līdzekli. Kā zinātnisku atklājumu par vītola mizu ietekmi to varēja sākt dēvēt tikai tajā brīdī, kad  bioķīmiķi, izpētījuši vielu sastāvu, fiziskās īpašības, standartizējuši, izmēģinājuši uz pacientiem, konstatēja, ka aspirīna atvasinājums ir tā viela, kura  ārstnieciski darbojas slimnieka atveseļošanā. Tāpēc vītolu arī sauc par Salix, no kā atvasināts ir salicilskābes (aspirīna) nosaukums.

Runājot par cilvēces eksistenci, reprodukcija ir tā zinātniskā norma, kas ļauj populācijai turpināties. Darvins ,,apgriežas kapā’’, kad kāds anti-intelektuālis iebilst. Lai cik aktīvi un agresīvi LGBT aizstāvji genderisti censtos meklēt un rast zinātnē pamatojumu vai attaisnojumu savai ideoloģijai, tomēr zinātne par šo klusē, izņemot tos gadījumus, kad ar to tiek ļaunprātīgi manipulēts. To pašu var attiecināt uz zaļo fašismu un citām jaunlaiku ideoloģijām. Lai cik ļoti šo ideoloģiju pārstāvji vēlētos savus pieņēmumus ievirzīt zinātniskā lauciņa kompetencē, tomēr tā arvien dabiski atgriežas filozofijas, teoloģijas, ideoloģijas dimensijā, kas saskaras, bet nepārklājas ar fundamentālo zinātni un to neaizvieto. Morāle nav zinātnes pētniecības objekts. Kā daudzas citas garīgas realitātes, to nevar ne nosvērt, ne nomērīt, ne kā citādi precīzi preparēt. Ag, atrazdamies Mendeļejeva tabulas 5.perioda 10.grupā, ir stabils un nemainīgs zinātnes apritei pieskaitāms elements, kuram nav nekādas daļas gar morālām vai amorālām izdarībām, ko veic sudraba rotu nēsātājs.

Zinātniskie pētījumi nelieto morāles kritērijus, lai spriestu par pētījuma atradni  kā ,,labu’’ vai ,,sliktu’’ , tāpēc ir lieki citēt populāras genderistu grāmatas kā zinātniskas, ja tām nav nekāda sakara ar fundamentālās zinātnes principu pielietojumu. Lai izskaidrotu, ko nozīmē uzticami fundamentālās zinātnes principi, būtu jāveltī laiks atsevišķa izvērsta bloga izveidei. Par to citreiz.