Atmodas laikā baznīcas bija stāvgrūdām pilnas ar ļaudīm, kuri neskaidru motīvu vadīti tādējādi izpauda savu attieksmi pret gadu desmitiem uzspiesto vienīgo pasaules uzskatu. Visa brīvības ideja ir un bija līdzīga. Cilvēki apvienojās zem lozungiem un ideāliem, kuri lai arī skan līdzīgi, katra cilvēka apziņā atainoja pavisam pretējas lietas. Tas arī notika. Līdzko lozungam bija jāpārtop reālā darbībā, tad tie, kuri līdz šim bija poliskie līdzgaitnieki kļuva par asākajiem pretiniekiem, jo tieši darbība ir tā, kas norāda vai cilvēki ir vienādi domājoši vai nē. Latvijas karogu var izkārt jebkuras mājas īpašnieks, bet to vai viņš ir valstiski domājošs parādīs nākamās darba dienas rīts. Tā sauktie lielie jēdzieni: Brīvība, Godprātība utt. ir tukša skaņa, ja tiem nav pašdeklarējoša avota, kurš nosaka, kas tad īsti ir Brīvība, Gods, Vienprātība, Cieņa, Mīlestība. Viss pārējais ir klajš liberālisms, kurš visu skata un nosaka patīk-nepatīk kategorijās.