Bezdarbnieka pabalsts nav valsts apmaksāts atvaļinājums

Komentārs rakstam http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/344180-bezdarbnieka_pabalstu_sanemejiem_jastrada_sabiedriskie_darbi

Ideja ir laba un pareizi jau viens komentētājs norādīja, kāda ir sociālā nodokļa būtība: "Strādājot oficiāli mēs gribot, negribot maksājam nodokļus. Nav ASV, kur tu vari to noteiktās situācijās nedarīt. Pamata ideja sociālajam nodoklim (nerunājot par medicīnu un izglītību) ir nodrošināt cilvēku ar iztikas līdzekļiem uz noteiktu laiku, kamēr atrod jaunu darbu. Bezdarbnieka pabalsts noteikti nenozīmē apmaksātu atvaļinājumu no valsts puses".

Latvijā bezdarbs jūlijā un augustā esot ap 15%, bet es esmu pārliecināts, ka tas ir daudzkārt mazāks. Kā tas iespējams? Redziet, dežūrās man nākas saskarties tieši ar darba traumām. 90% tā ir kokapstrādes tehnika. Vienkāršota statistika ir šāda: dienas laikā 50-70% cilvēku, kuri iestājas slimnīcā ar ekstremitāšu traumām (apzāģēti pirksti, plaukstas utt) norāda, ka nav strādājuši, bet sagādājuši malku ziemai. Viss būtu labi, ja mēs nebūtu apmācīti, kā atšķirt traumas mehānismus pēc brūces veida. Neviens mājās nezāģē malku ar zēmerzāģi, „fleksi”, galdniecības frēzi vai graudu dzirnavām. Pēc atklātākas sarunas ar pacientu patiesība visbiežāk tiek noskaidrota, bet to nav jēgas dokumentēt, jo darbs ir neoficiāls un pacients ir zaudējis visas sociālās palīdzības iespējas, kas ir saistītas ar konkrēto traumu. Šie ļaudis spiesti vai brīvi ir nelegāli nodarbināti un visi pārējie, kas maksā nodokļus, apmaksā viņu ārstēšanu. Es saprotu, ka varu saņemt „akmeni sejā” par šo realitātes izklāstu no godīgiem, izmisušiem darba meklētājiem, bet šis patiesībā nav adresēts viņiem, bet tiem, kas bezdarbnieka pabalstu uzskata par valsts apmaksātu atvaļinājumu vai vēl sliktāk, tiem, kas uz pabalstiem ”veģetē” gadiem. Piemēram, nevienam pacientam, kurš savainojies nelegāli strādājot un/vai alkohola reibumā un/vai savas vainas dēļ nevar atteikt invaliditātes pensiju. Tādu „klientu” arī netrūkst. Pirmajā etapā strādā nelegāli un nemaksā nodokļus, tad smagi savainojas (45% alkohola reibumā) un iegūst invaliditātes pensiju, jo smagāk, jo labāk, jo tad uz mūžu. Nav runa par apmēru, bet principu, kurš saka – zagšana. Lasītāji būs nepatīkami pārsteigti uzzinot cik šāda scenārija valsts pilsoņus mēs uzturam. Nav brīnums, ka 50% no budžeta ir sociālie nodokļi. Šo pēdējo pat nevar piespiest strādāt, jo viņam nav ar ko...

Runājot par konkrēto likumprojektu Īrijā, nelaime ir tā, ka viena daļa ļaužu, kas par to ir sašutuši vienkārši pārprot tiesību jēdzienu, jo sekulārā valstī gribi-negribi, tavas tiesības nosaka cilvēku pieņemts likums, nevis kāda garīga realitāte. Plašāk par to lasiet šeit (http://liberalisms.blogspot.com/2009/07/lidzjutigais-fasisms.html).

Ar cieņu.

Maize par sociālisma cenu sāk beigties

Komentārs rakstam

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/343107-pern_atseviskam_slimnicam_parmaksati_devini_miljoni_latu

Labdien.

Šis raksts parāda pilnīgu nesapratni par problēmu. Medicīna kopumā Latvijā slimnīcām tiek apmaksāta zem pašvērtības. Vai kāds spēj iedomāties, ka par smagu operāciju valsts varētu maksāt kurpju pārim raksturīgu cenu? Tieši tā notiek visbiežāk. Ir tikai daži izņēmumi - dažas nozares, kuras savu pakalpojumu apmaksā iekļāvušas reālas izmaksas un valsts bija spiesta to darīt, jo šo nozaru pakalpojumu izmaksas tika auditētas. Sudrabas kundzei ir aizmirsusi to vidi no kuras viņa ir nākusi (Parex). Varu gandrīz 100% apgalvot, ka jebkurš pakalpojums Pareksā bija rēķināts tā, lai banka neciestu zaudējumus. Tieši par šo viņa ir sašutusi, ka līdzīgi notiek dažās medicīnas nozarēs, kur izmaksas ir aprēķinātas balstoties uz maksimālo iespējam patēriņu slimības ārstēšanā nevis minimālo, kā vēlas Valsts. Ja slimnīca to dara ātrāk un efektīvāk, tā nopelna un nevis zog, kā daži diskutanti raksta. Ar to ko valsts slimnīcai nesamaksā par lielāko daļu pakalpojumu, tā atpelna tieši ar pareizi aprēķinātām pakalpojumu izmaksām dažiem pakalpojumiem. Diemžēl tas ir par maz, jo smago slimību skaits pieaug un līdz ar to arī dārdzība. Tas ko rēķināja 2003-2004 gadā, kā maksimumu, šodien jau krīt tikai par „nullēm”. Te arī rodas iemesls, kāpēc naudas hroniski trūkst. Sudrabas kundzei vajadzētu parūpēties par slimību izmaksu atbilstības aprēķinu veikšanu patreizējai situācijai nevis brēkt, ka tās(izmaksas) neatbilst 5-7 gadus vecām, ar realitāti nesaistītām formulām. Ieteikums – beigt ar šo sociālismu!