"Ne tikai ārvalstu diplomātiem, bet arī
Latvijas valdības un parlamenta pārstāvjiem būtu jāpauž atbalsts seksuālo
minoritāšu tiesībām, piedaloties sestdien gaidāmajā Baltijas praida gājienā,
sestdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece
Sigita Zankovska-Odiņa"
Cilvēktiesības
ir arī protesta un viedokļa „PRET” paušana. Kurā brīdī noliedzošas attieksmes
paušana ir kļuvusi par sliktu viedokli? Nav labās un sliktās cilvēktiesības. Nav
,,labais un sliktais’’ viedoklis, izejot no vārda brīvības un cilvēktiesību
aspekta. Ir tikai viedoklis. Ja viedoklis aicina uz vardarbību, tikai tad tas
kļūst par sliktu viedokli, un tam ir konkrētas atskaites sistēmas (morāle un
sekojoši likums). Vai protests pret Putina politiku ir slikts viedoklis, jo tas
ir „Pret”? Vai aizstāvēt cietumnieka cilvēktiesības ir „sliktas cilvēktiesības”,
tāpēc ka persona ir pārkāpusi valsts likumu? Šie ir retoriski jautājumi.
Cilvēktiesību pētniekiem būtu jāatšķir šīs lietas. Aicinot amatpersonas
piedalīties Praida gājienā un izsakot vēlējuma izteiksmē „būtu jāpauž atbalsts” šādi pētnieki parāda savu
nekompetenci pašā cilvēktiesību aspektā. Nevar noliegt Praida dalībnieku
cilvēktiesības un konstitucionālās tiesības izteikt viedokli. Pret to nav
nekādu nedz konstitucionālu, nedz cilvēktiesību argumentu. Tomēr fakts, ka
cilvēktiesību eksperte (pētniece) skaidri pasaka, ka pareizi būtu, ja valsts
amatpersona piedalītos gājiena un atbalstītu šo pasākumu, noliek pretējā
viedokļa paudējus kā cilvēkus ar nepareizu viedokli, tādējādi marginalizē šāda
viedokļa paudējus, publiski ierobežojot šo cilvēku tiesības paust viedokli, kas
ir klajā pretrunā ar pašu cilvēktiesību koncepciju. No Cilvēktiesību eksperta
sagaidīt šādu retoriku ir tikpat nepieņemami, kā ārstam aizstāvēt tabakas
industriju..
Ja evaņģēliskam
kristietim ir uzskats, ka homoseksuālisms ir grēks, tad viņam arī ir tiesības
paust šādu uzskatu. Jeb tas tā vairs nav un vārda brīvība ir beigusies?
Valsts
amatpersonām pilnībā būtu jānorobežojas, nevis jāpiedalās, jo tās pārstāv visu
sabiedrību, nevis kādu daļu. Valsts amatpersonas var piedalīties jebkurā
sabiedriskā pasākumā kā privātpersonas, nevis amatpersonas.
Cilvēktiesības
nepiešķir valsts. Ja tās piešķir valsts, tad tās valsts arī var atņemt un tas
ir tikai un vienīgi vairākuma viedokļa jeb demokrātiskās izvēles jautājums. Ja
cilvēktiesības ir morāls jautājums, tad tās ir universālas visā pasaulē, neatkarīgi
no valsts iekārtas, tās likumdošanas vai personīgā viedokļa. Tikai Dieva
esamības (augstākā morālā standarta) eksistence nodrošina Cilvēktiesību
konceptu. Bez tā, cilvēktiesības (patiesībā jebkuras tiesības) ir tikai
viedoklis, kas tiek uzspiests. Šajā gadījumā mazākuma viedoklis vairākumam. Vai
tas ir demokrātijas koncepts?
