Kas vada ekonomiku?

Reakcija uz http://www.financenet.lv/zinas/393503-ekonomists_tiesraide_bbc_par_pasauli_valda_bankieri

Tas ir tikai pēdējo sociālisma ideju ietekmēto 70 gadu laikā radies mīts, ka valdības rada ekonomiku. Tam ir vienkāršs izskaidrojums - sociālisms/proletārisms mūsos ir dziļi iekšā, jo sociālismā ekonomiku vada valdība. Ceru, kāds vēl to atceras (pjatiļetkas?). Tas laiks ir pagājis!!! Diemžēl arī Eiropa ir tik tālu prolitarizējusies, ka nespēj pat vairs reaģēt uz ekonomiskiem izaicinājumiem un pēdējā laikā arī uz sociāliem, jo "naudas-ta-nav"! (Cūkas, uzņēmēji, nespēj saražot kapitālu, kas tik ļoti vajadzīgs sociālās sistēmas uzturēšanai :)). Mēs ceram uz valdību (pabalsti, pensijas u.c. sociālie "spilveni"), mēs to lādam, jo tā nespēj piepildīt mūsu dziļākās vēlmes - maz strādāt un daudz pelnīt, un tad krītam izmisumā. Vai tad vēl nav skaidrs, kas rada naudu valstī? Tie ir uzņēmēji! (par valsts uzņēmumu eksistences pamatiem jau rakstīju blogā "tev nebūs zagt"). Vai tad vēl nav skaidrs, kuram ir "ķepa" uz šīs naudas? Bankām, kas dara, kā tām ir izdevīgi, un valdība, kurai ir izdevīgi vienīgi turēties pie varas. Cauri vēsturei uzņēmēji, rūpnieki utt radīja kapitālu. Kur šis kapitāls nonāca? Bankās. Pats par sevi nekas slikts, ja bankas ir labs namturis. Bībelē Pāvila vēstulē Korintiešiem 4:2 rakstīts "No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami." Namturis nav uzticams, ja viņš bezatbildīgi pārvalda tavu namu un šajā gadījumā uzņēmēju radīto kapitālu. Uzticams namturis nekad neriskēs ar īpašumu, kuru tas pārvalda. Pat pirmskara Latvijā tas bija idiotisms ieķīlāt govi, lai uzlabotu kūti. Tagad ieķīlāt traktoru, lai uzlabotu kūti, ir baigi forši. Vai tas neskan mūsdienīgi, jo tieši Bankas mums mēģina ieskaidrot, ka nauda "sapūs", ja nestrādās utt. Es neesmu pret Banku sistēmu, bet pret amorālu banku sistēmu. Citādi sociālistu skandinātais, ka "kapitālisms ir bankrotējis" , sāk likties patiesība, aizmirstot, ka nevis kapitālisms bankrotē, bet kapitālisma morāle. Beisbola nūja nevar morāli bankrotēt. Morāli bankrotē tās lietotājs, kad tā vietā, lai sistu pa bumbiņu, ielauž galvaskausu savam tuvākajam.

Nabagu zeme ar mājas sajūtu.

Šodien noklausījos radio pārraidi „Krustpunktā” 13:06 Latvijas radio 1, kuru vadīja Tomsons. Iesaku noklausīties ierakstu, lai nav interpretāciju. Studijā bija A. Šlesers (PLL) un R. Dzintars (VL).

Es joprojām priecājos, ka nenobalsoju par VL, kaut gan vienu brīdi biju domājis par to. Dzintara argumenti bija tikpat primitīvi, cik primitīva bija pirmsvēlēšanu video reklāma mājas lapā ar spārdīto krievu karogu. Dzintara arguments bija sekojošs: cilvēki Latviju pamatā atstāj tāpēc, ka nejūtas kā mājās un arī neatgriezīsies no ārvalstīm, ja te netiks radīta „mājas” sajūta. Ko Dzintara kungs domāja ar mājas sajūtu, iesaku noklausīties pašiem. Šlesers, savukārt, argumentēja, ka cilvēki valsti atstāj tāpēc, ka viņiem nav ko ēst – nav darba.

Es arī esmu pārliecināts, ka cilvēki aizbrauc, jo nav darba. Ja kāds ir aizbraucis, vadoties pēc Dzintara kunga argumenta, tad būtu labi, ja tāds atsauktos. Tas tā, lai Dzintara kungam nebūtu pavisam plika izgāšanās. Īstam latgalietim Latgalē mājas sajūtas savā mājā , ciemā vai pilsētā ir pārpārēm. Kāpēc tad viņš brauc uz Rīgu vai pat Kurzemi strādāt? Viņam ar savu izloksni tas ir tāpat kā braukt uz ārzemēm! Vai viņš brauc tāpēc, ka Latgalē nav darba, vai tāpēc, ka viņa sētā vai sādžā ir izzudusi mājas sajūta? Tieši tāpat latvieši brauc uz ārzemēm, un, ja Latvijā būs labvēlīga ekonomiska vide, tad viņi visdrīzāk atgriezīsies. Protams, ka cilvēki drīzāk atgriezīsies pie pirmās iespējas, pat tad, ja te maksās mazāk, jo tā saucamais „Tēvzemes faktors” viņa sirdī to veicinās. Bet, pat ja Latvija kļūs pārnacionāla un „tikai latviešiem ” ar pliku pēcpusi, te nebūs ko ēst, nebūs darba, tad neviens te neatgriezīsies. Pat tad ne, ja visi runās latviski un visi krievi - ,,galvenie vaininieki’’ (Dzintaraprāt) būs izsūtīti. Galēji labēji uzskati nekad ekonomiku nav attīstījuši, izņemot autoritāros gadījumus vēsturē. Pārspīlētas nacionālas klapes sāk spiest galvu un agrāk vai vēlāk noved pie starpnacionāla naida un visbeidzot autoritārisma.